PIEBALGA
Piebalgu, vēsturisko novadu Vidzemes sirdī, veido Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadi ar tādā pašā vārdā nosauktiem ciemiem novadu centros. Vecpiebalga atrodas autoceļu P30 un P33 krustojumā. Attālums līdz Madonai – 37 km, līdz Cēsīm – 49 km, līdz Rīgai – 128 km. Viens no pagastiem Vecpiebalgas novadā ir Kaives pagasts, kurā tad arī atrodas viesu māja “Dzirnavas” (57°00’43.48”N / 25°39’08.84”E) 181 m augstumā virs jūras līmeņa.
Ģeogrāfiski mēs atrodamies Vidzemes augstienes centrālajā daļā, Piebalgas paugurainē. Gleznainās apkārtnes ainavas kopš 1977. gada ir iekļautas aizsargājamā dabas teritorijā Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū.
Novada centrs, Vecpiebalga, veidojusies senā Piebalgas pilskalna tuvumā. Netālu no pilskalna 14. gadsimta sākumā uzcelta Rīgas arhibīskapa Piebalgas pils. Pils pirmoreiz tika sagrauta Livonijas karā 1575. gadā, vēlāk atjaunota, bet jau 18. gadsimtā no pils bija palikušas tikai drupas. Tās atrodas dažus simtus metru uz dienvidiem no Cēsu-Madonas ceļa un baznīcas.
Livonijas laika beigās pakalna virsotnē starp Alaukstu un Taunu (apmēram 3 km no pils) tika izveidota Vecpiebalgas muiža (Vecmuiža) (Alt-Pebalg), kura pastāvēja vēl 19. gadsimta vidū. Pirmā baznīca Vecpiebalgā tika uzcelta 1345. gadā, bet pašreizējā baznīca tajā pašā vietā celta 1839.-1845. gadam. 1944. gadā tā sagrauta, bet 20. gadsimta 90. gados- atjaunota.
